Bīdāmo durvju mehānismi
03.06.2010. | Bīdāmo durvju mehānismi
Iegādājoties bīdāmās sistēmas vērtīgi būti zināt kaut ko par šo sistēmu mehānismiem.
Bīdāmo durvju vērtnes stiprināšana un slīdēšana lielā mērā ir atkarīga no durvju starpsienas. Ir divas atšķirīgas kustības sistēmas ar vadošām sliedēm viena ir pie griestiem stiprināma- otra apakšā uz grīdas.
Tradicionāls furnitūras komplekts satur- vadošos profilus, ratiņus, aizturi ar fiksatoru, sānu stiprinājumus, augšas stiprinājumus un vadošā profila pārsegu. Aizturis un fiksators nosaka maksimāli iespējamo durvju bīdīšanas attālumu. Fiksatoru piestiprina pie grīdas, bet aizturi - pie sienas augšdaļas. Izvēloties mehānismu, vērā noteikti jāņem visas durvis, nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt ietaupīt uz durvju bīdāmā mehānisma, jo tieši tas lielākoties ietekmē visas sistēmas veiksmīgu funkcionēšanu.
Bīdāmo durvju furnitūra nekāda vērienīga nav, parasti tā ietver vien durvju rokturus, turklāt parasto, veramo durvju rokturi šajā gadījumā neder. Bīdāmo durvju rokturi nedrīkst traucēt durvju slīdēšanu gar sienu vai tās iekšpus. Parasti izmanto slēptās montāžas rokturus. Taču tos var izgatavot arī pēc speciālā pasūtījuma, it īpaši tad, ja nepieciešami ir rokturi ar slēdzeni.
Galvenā problēma bīdāmajās sistēmās ar augšas stiprinājumu ir vērtnes šūpošanās jeb brīvkustība. Vērtne faktiski tiek piekarināta, tāpēc nekas netraucē tai svārstīties par 5-10 cm perpendikulāri kustības virzienam. Ražotāji piedāvā dažādus šīs problēmas risinājumus. Bieži brīvkustība tiek novērsta ar plastmasas vai metāla karodziņu, ko ierīko uz grīdas blakus ailai. Tas tiek ievietots necaurejošajā gropē, kas ir izveidota durvju karkasa apakšējā skaldnē. Atverot vai aizverot durvis, vērtne slīd gar karodziņu un vairs nešūpojas. Šīs metodes trūkums ir vērtnes kustības ierobežošana ar gropes garumu, bet vērtnes mala, kas no karodziņa atrodas tālāk, joprojām šūpojas. Rezultātā konstrukcijā joprojām vērojama zināma brīvkustība.
Vēl viena nianse. Ja aila ir plata, var izmantot vairāku vērtņu sistēmu (3,4 vai vairāk vērtnes). Darbības princips ir šads- jūs pavelkat vienu vērtni ar augšas stiprinājumu, tā aizķer un izkustina nākamo un tā tālāk (elementu skaits var būt dažāds). Šādā gadījumā starp vērtnēm nepaliek brīvā telpa. Šo principu parasti realizē ar skavām, kas izvietotas zem durvju apakšējās malas.
Kupejas tipa skapjiem un garderobēm bieži izmanto rullīšu balstus - grīdas stiprinājums (starpsiena kustās pa apakšējo sliedi). Sistēmā ar apakšējo balstu sliede starpsienai ir gan balsts, gan vadošā sliede. Otrā, augšējā, vadošā sliede vērtnei neļauj nokrist. Apakšējā sliede ļauj izvairīties no šūpošanās, kas arī ir galvenā šādu starpsienu priekšrocība. Savukārt par trūkumu uzskatāms fakts, ka sliedes ierīkotas uz grīdas, zināmā mērā izvirzoties virs tās. Tās tiek piesārņotas ar sadzīves atkritumiem, uz tām var paklupt utt.